Bībeles stunda

MISIJA

Saula atgriešana un aicināšana

Saula tapšana par kristieti tiešām ir neparasta. Cik dedzīgs kristiešu vajātājs viņš bija sākumā, tikpat dedzīgs Jēzus Kristus sludinātājs viņš kļuva vēlāk pēc Damaskas notikumiem. Saula tapšanā par Kristus apustuli notika neparastā, pārdabiskā veidā, Dievam pašam iejaucoties šajos atgriešanās notikumos. Otra doma, ko Lūka šeit grib akcentēt -, ka visos šajos notikumos mēs ieraugām Saula pilnīgo pasivitāti, pilnīgo atkarību no Dieva. Drīzāk mēs varētu teikt, ka Saula pārtapšanā par Kristus apustuli notika pretēji viņa gribai. Sauls – vēlāk mēs viņu pazīsim kā Pāvilu – kļuva par Kristus ieroci pagānu tautu evaņģelizācijas darbā. Ar Saula konvertēšanās notikuma aprakstu mēs sastapsimies arī vēlāk, kad to dzirdēsim no paša Pāvila mutes (22. un 26. nodaļā). Šo svarīgo brīdi savā dzīvē Pāvils atstāsta arī „Vēstulē galatiešiem” (1. nodaļā).

IEVADS

KO SPĒJ CILVĒKS DIEVA SPĒKĀ

Apustuļu darbu grāmatas atslēgvārdi ir tie, ko Kristus ir teicis saviem mācekļiem īsi pirms Debesbraukšanas: „Jūs.. būsit mani liecinieki..” (Ap. d. 1:8) Taču šie vāri ir arī atslēgvārdi visai Jaunajai Derībai, kas piešķir kristietībai to īpatno raksturu, ar ko tās aktivitātes, tās misija pasaulē, atšķiras no visām citām reliģijām. Tāpēc pamatoti varam uzskatīt, ka Apustuļu darbu grāmata ir Kristus liecība pasaulei par to, kā Dievs caur mācekļiem turpina Evaņģelizācijas darbu pasaulē. Tomēr blakus šim galvenajam uzdevumam mēs varam ieraudzīt arī kādu citu svarīgu faktu. Apustuļu darbu grāmata parāda, kā viens cilvēks Dieva spēkā bija spējis ielikt pamatus tādām pārvērtībām Eiropas reliģiskajā dzīvē, kas jau pēc pāris gadsimtiem ļoti lielā mērā izmainīja Eiropas seju. Eiropa pārvērtās. Noprotam, ka runa ir par Saulu (no ebr.: pieprasītais, uzaicinātais), kas pēc savas kristības pieņēma citu vārdu – Pāvils. Jau drīz vien turpmākie notikumi Apustuļu darbu grāmatā lielā mērā saistīsies ar šā vīra vārdu. Tāpēc būtu pilnīgi loģiski, ja mēs, pirms turpinām iesākto ceļu, mēģināsim veltīt īpašu vērību tieši šim vīram. Vēl jo vairāk mūs uz to mudina fakts, ka diez vai no Jaunās Derības personāžiem atradīsies vēl otrs tāds, kas būtu bijis pakļauts tik rūpīgai analīzei, kā tas ir bijis ar apustuli Pāvilu. Tāpēc būtu taisnīgi, ja arī mēs kaut nedaudz tuvāk iepazītos ar šiem pētījumiem par personu, kas ir tik nozīmīga visas Jaunās Derības kontekstā.

 

Pilsēta uz kalna

Pilsēta, ko Pāvils pazina, faktiski bija Hēroda Lielā radīta. Lai nostiprinātu sev karalisko autoritāti, ko romieši viņam bija piešķīruši, Hērodam 40. g. pirms Kr. bija jācīnās par Jeruzalemi. Tā nepakļāvās viņam viegli. Tāpēc 37. g. pirms Kr. romiešu sabiedroto katapultas piecdesmit piecās dienās bez žēlastības sadragāja pilsētu. Kad beidzot karaspēks ielauzās pilsētā, tā bija viena vienīga kailatne ar sagrautām mājām un nogalinātiem iedzīvotājiem. Tomēr Hēroda nevaldāmā enerģija un augstās organizatora spējas pārliecināja, ka šāda nožēlojama situācija ilgi nepastāvēs.

Došanās Eiropā

Pēc atgriešanās no Anatolijas bāzes pilsētā Orontes Antiohijā starp Pāvilu un Barnabu radās nesaskaņas. Iemesls plaisai attiecībās ir zināms (Ap.d. 15:36-41). Tomēr no Lūkas ziņojuma ir skaidrs, ka konfliktam nebija personisks raksturs. Tā iemesls nebija arī dēļ atšķirībām mācības jautājumos vai misijas stratēģijas. Tieši pretēji, apmēram pēc kādiem pieciem gadiem vai vēlāk Pāvils un Barnaba stāvēja plecu pie pleca, kad vajadzēja aizstāvēties pret Jeruzalemes iejaukšanos (Gal. 2:1). Lai kādi arī bija šie iemesli, tomēr turpmāk iepriekšējie partneri gāja katrs savu ceļu.

Kontaktinformācija

Draudzes priekšnieks: 29476375, 26144799
Draudzes mācītājs Uldis Fandejevs: 26400436

Juridiskā adrese:
Meliorācijas iela 4-7, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts,
Ozolnieku novads, LV-3018

Rekvizīti Ziedojumiem

Augstburgas Ticības apliecības Ozolnieku luterāņu draudze.
Reģistrācijas numurs: 99500000925
AS Svedbanka
HABALV22
LV68HABA0551001336811

© 2015 Augsburgas Ticības apliecības Ozolnieku luterāņu draudze. Visas tiesības aizsargātas.