25. tēze

Kāda vara ir pāvestam pār šķīstītavu vispārīgi, tāda pati ir jebkuram bīskapam un kurātam savā bīskapijā un draudzē īpaši.

 

Indulgences, šķīstītava un grēknožēla pāvesta institūcijās ir saistītas vienā nesaraujamā, loģiski konstruētā, vairākpakāpju sistēmā. Indulgences bija galvenais, pret ko Luters vērsās savās 95 tēzēs. Lai saprastu, kas ir indulgences, ir jāsaprot vēlīno viduslaiku izpratne par Grēknožēlas sakramentu. 

Indulgences, šķīstītava un grēknožēla pāvesta institūcijās ir saistītas vienā nesaraujamā, loģiski konstruētā, vairākpakāpju sistēmā. Indulgences bija galvenais, pret ko Luters vērsās savās 95 tēzēs. Lai saprastu, kas ir indulgences, ir jāsaprot vēlīno viduslaiku izpratne par Grēknožēlas sakramentu. Viduslaiku ļaudis ļoti nopietni uztvēra Jēzus Kristus vārdus: “Svētlaimīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs” (Mt. 5:8) Ļaudis, kas pēc kristības bija nonākuši žēlastības stāvoklī, tomēr arī pēc tam savas dzīves laikā bija darījuši kādus grēkus, par ko bija pelnījuši sodu. Tādiem saskaņā ar pāvesta mācību nav šāda sirdsšķīstība. Tāpēc pēc pāvesta piekritēju domām Dievs pēc savas žēlastības ir radījis tādu vietu, kurā mirušais tiek pakļauts attīrīšanai no šīm pēdējām grēku paliekām. Taču šādu grēku varētu būt ļoti daudz, kas var paildzināt “dzīvi” šķīstītavā (purgatorijā). Neviens tur negrib atrasties. Bet baznīca ir iecietīga pret savu mazo ganāmo pulciņu arī šķīstītavā. Šo iecietību dēvē par indulģenci. Ar lūgšanām, svētceļojumiem, dalību krustakaros, ar naudas ziedojumiem u.c. daudzajiem, tā saucamajiem, “labajiem darbiem” bija iespējams sevi pasargāt no purgatorijas. Vara pār indulgencēm un, līdz ar to, arī šķīstītavu pilnībā piederēja pāvestam. Taču Svētajos Rakstos mēs nez kāpēc neko nevaram atrast ne par purgatoriju, ne indulgencēm un par Dieva žēlastību tiek mācīts pavisam citādi. Tas nozīmē, ka šķīstītava ir pāvesta radīts iedibinājums, lai turētu ļaudis pilnīgi nevajadzīgās bailēs, kas, galu galā, neko nedod un neko nepalīdz. Ja Dievs kādu ir nosodījis, tad nekāda šķīstītava tam nepalīdzēs. Tas, kas var tiešām cilvēkam palīdzēt, pēc Bībeles vārdiem ir šī vienkāršā ticība, ka Kristus nopelna dēļ mums mūsu grēki ir piedoti. Tāpēc arī apustulis Pāvils saka, ka “taisnais no ticības dzīvos”, nevis no pāvesta šķīstītavas un indulgencēm. Kad Kristus vārdā atzīstamies savos pārkāpumos, tad mums tiek piedots un dāvāts Svētais Gars, ka arī mēs piedodam visiem tiem, kas pret mums ir grēkojuši. Ja mēs spējam piedot pat saviem nelabvēļiem, tad tā ir zīme, ka mēs jau šajā zemes dzīvē esam šķīstīti, un mēs jau tagad “redzam” Dievu. Bet šķīstītava un indulgences ir pāvesta fikcija, lai ar iebiedēšanu turētu ļaudis baiļu gūstā. Evaņģēlijs šīm institūcijām tādējādi nozīmē tikai brīvību no šķīstītavas, kura nemaz neeksistē. Tas ir pāvesta “evaņģēlijs”, kas aizvien tur grēcinieku nebrīvē. Ja neeksistē šķīstītava, tad neeksistē arī tāds evaņģēlijs, kas iepriecina par brīvību no šķīstītavas. Sirdsapziņa aizvien vēl paliek bailēs un nomāktībā, jo tā aizvien vēl nav brīva un nepazīst Kristus mīlestību. Bet tam, kam ir Kristus, kas ar savām ciešanām un asinīm ir samaksājis par visu mūsu ļaunumu, ir brīvs no nāves, grēka un elles varas. Tas ir Kristus Evaņģēlijs.

 

Mag. theol. Uldis Fandejevs

Kontaktinformācija

Draudzes priekšnieks: 29476375, 26144799
Draudzes mācītājs Uldis Fandejevs: 26400436

Juridiskā adrese:
Meliorācijas iela 4-7, Ozolnieki, Ozolnieku pagasts,
Ozolnieku novads, LV-3018

Rekvizīti Ziedojumiem

Augstburgas Ticības apliecības Ozolnieku luterāņu draudze.
Reģistrācijas numurs: 99500000925
AS Svedbanka
HABALV22
LV68HABA0551001336811

© 2015 Augsburgas Ticības apliecības Ozolnieku luterāņu draudze. Visas tiesības aizsargātas.